Tā kā šajā karstumā esam novērojušas, ka cilvēki paliek īpaši dīvaini, arī mēs cenšamies neatpalikt un nolēmām beidzot aiziet uz “Nāc uz manām trepēm…”, kas jau ilgstoši Līvai ir šķitis kas izcili biedējošs – vēl biedējošāks par “4 promilēm”. Kāpēc? Līdzīgi kā ar “Būdu” Čaka ielā, pie šī bāra itin bieži ir redzēti ļoti shady apmeklētāji, kas kalpo kā iedomāta iestādes izkārtne, uz kuras rakstīts: TAISIES PROM PĒC IESPĒJAS ĀTRĀK. Tādēļ, lai arī šis bārs atrodas teju pašā pilsētas sirdī (uz sliekšņa starp Maskačku un centru), mēs tik ilgi nebijām saņēmušās uz turieni aiziet. Nolēmām, ka savas drošības dēļ jāparauj līdzi kāds vīrietis, tādēļ pieaicinājām mūsu konspiratīvo aģentu un baznīcu digitalizētāju Jāni P. Taisnības labad jāsaka, ka devām mūsu atbalstītājiem unikālu iespēju, iepriekšējā vakarā “Shady Riga” “Facebook” lapā aicinot pieteikties kādu pārliecinoša izskata vīrieti, bet bez rezultātiem. Tā nu izčibēja neskaitāmie mūsu karjeras laikā saņemtie “es gribu nākt ar jums”, “paņemiet mani kādreiz līdz”, “es vienmēr esmu gribējis ieiet kādā ūķī” utt. Padomājiet un nokaunieties.
Atrašanās vieta: Gogoļa iela, pašā Dzirnavu ielas galā
Cenas: izlejamais alus “Kuilīc” 0,5 l/EUR 1,40, 50 g mokas: 1 EUR
Īss apraksts: kā jau minējām, bijām gatavas tam ļaunākajam, bet bārs pārsteidza, jo bija ļoti normāls. Dzērienu izvēle pārsvarā aprobežojas ar plašu stipro dziru klāstu, bet mums izdevās nomēģināt alu “Kuilīc” (vai ne, mēs arī tādu pirmoreiz redzējām). Bārmene atzina, ka tas esot jauns “Cēsu alus” ražojums. Kāpēc tāds nosaukums, atliek vien minēt, bet, ņemot vērā konkrētā alus ražotāja parasto sniegumu, “Kuilītim” nebija ne vainas. Teorētiski var dabū arī izlejamo sidru, bet pēc Līvas intereses bārmene skaidroja, ka tas šobrīd neesot – nav jēgas iepirkt, jo maz pasūta. Secinām, ka šajā bārā sievietes nav bieži viesi. Uz letes izlikti ķilavmaižu un citu uzkodu paraugi, kas apklāti ar pārtikas plēvi. “Nāc uz manām trepēm…” atšķiras no lielākās daļas bāru, kurus esam apmeklējušas – jau nosaukumā ietvertajai atsaucei uz ImKas daiļradi vajadzētu par to liecināt. Ierastās krievu diskomūzikas vietā varēja vērot Latvijas šlāgermūzikas video, toties sienas neparastā blīvumā bija klātas ar mirušu dzīvnieku ādām un medību trofejām. Kad beidzot kāds rakstīs disertāciju par ūķu un medību korelāciju? Piesakāmies kā zinātniskās konsultantes.
Atmosfēra: teiksim tā, patīkama. Iekšā ir gana daudz vietas, bet tur gan neviens nesēdēja, jo bāram ir arī terase. To izvēlējāmies arī mēs un nevienu brīdi nejutāmies kā ne savā vietā vai ar izbrīnītiem skatieniem apveltītas. Vēl raksturīga iezīme šādiem bāriem, kas piešķir to īpašo auru, ir sāļo riekstiņu bundžas kā pelnutrauki. Šādā ziņā ūķi ir soli priekšā visādiem zaļajiem – otrreizējā pārstrāde acu priekšā. Zero waste policy.
Apmeklētāji: daži pusmūža vīrieši, vienam ap galvu bija bandanai līdzīgs pārsējs.
Īpašie notikumi: nav. Ja neskaita to, ka Aņai šis bārs izsauca sirsnīgas atmiņas par pašiem pirmsākumiem, kad vēl eksistēja lieliskais bārs Pie valrieksta, kur arī sākām savus ūķu piedzīvojumus. Respektīvi, mūsu īpašais notikums bija gremdēšanās atmiņās un nākotnes plānu veidošana. Tātad vieta, kas iedvesmo!
Vērtējums: ļoti labi. Atradām pierādījumu, ka ūķi nav ekskluzīvi tikai krievu valodas telpai.
The Shadiest Bars in Riga 
Laikam neīstajā laikā bijāt piekāpušas. Nereti 10 metru rādiusā ap bāra ieeju zālītē ir pa kritušajam.
Atminos braucot pa Kalnciema ielu Jūrmalas virzienā zem tilta labaja pusē bij bārs ar nosaukumu “zem tilta” vai “pie tilta”(atvainojos,atmiņa vairs nav tik precīza), būtu interesanti palasīt atsauksmes par šo iestādi 🙂
Vēlā rudenī aizdzinu savu transporta līdzekli uz automazgātuvi “5. ātrums”(Lāčplēša iela 78, Rīga). Liels bija mans izbrīns, ka ēkā ir uzgaidāmā telpa/kafejnīca/bārs. No ārpuses šķiet, ka nekas neliecināja par šādu uzgaidāmo telpu, taču tā tur ir, vajag tikai meklēt. 🙂 Atmosfēra baisa, pie sienas, labākajās tradīcijās, bija uzstellēts televizors, kurā rādīja senu bojeviku krievu valodā. Visa komunikācija ar darbiniekiem notika krievu valodā. Par tr.līdz.mazgāšanu man izsniedza senatnīga paskata biļeti/kvīti. Aiz bāra letes stāvēja slāvu dāma, pārējie darbienieki bija vīrieši, lielākā daļa pēc izskata bija čigāni. Ja apmeklētājs ir nekomunikabls, tam neinteresē bojeviki, kā arī dzērieni un uzkodas, tad apmeklētājam kā papildus izklaide ir caur stikla sienu, vērot kā mazgā tavu auto.
Good review! Shame I didn’t know that you needed a volunteer to go there, as this place is the closest bar to my house. Despite that, I’ve never been in, as it looks very dodgy, like its neighbour Cetrus Promiles. A bit weird, since I’ve been to ultra dodgy bars in pretty much every other corner of Riga.
Iesaku apmeklēt jaunatvērtu ūķi uz Avotu ielas, iepretim 3vīriem. Izskatās vērienīgi, deju gaismas zibsnī vakara stundās, barmenša vien ir ko vērta. http://instagram.com/p/ta6WbXtq2l/?modal=true
paldies par apskatu, bija rēcīgi 😀 gaidīšu nākamos
Ahh, bļe šis jau izremontēts un pavisam glamūrīgs kļuvis)